Blogs
Serveru konsolidācija uzņēmuma izaugsmei
Pārāk daudz atsevišķu serveru reti nozīmē lielāku drošību vai veiktspēju. Biežāk tas nozīmē neizmantotu jaudu, sarežģītākas rezerves kopijas, augstākas licences izmaksas un lielāku kļūdu iespējamību. Serveru konsolidācijapalīdz uzņēmumam samazināt šo sarežģītību, apvienojot darba slodzes pārvaldāmā, drošā un biznesa vajadzībām atbilstošā infrastruktūrā.
Vadības līmenī šis nav tikai tehnisks projekts. Tas ir lēmums par izmaksu kontroli, darbības nepārtrauktību un spēju augt bez nekontrolēta IT infrastruktūras pieauguma. Taču konsolidācija nedrīkst būt vienkārša serveru pārvietošana uz vienu jaudīgāku iekārtu. Bez rūpīgas izvērtēšanas tā var radīt vienu kritisku atteices punktu un apdraudēt pakalpojumus, kas uzņēmumam ir būtiski.
Kad serveru konsolidācija kļūst pamatota
Konsolidācijas nepieciešamību parasti signalizē nevis viens incidents, bet vairāki ikdienas novērojumi. Serveri tiek uzturēti konkrētām vēsturiskām vajadzībām, tomēr to noslodze ir minimāla. Daļa iekārtu ir novecojušas, tām beidzas ražotāja atbalsts vai operētājsistēmu licences. Atsevišķas biznesa sistēmas ir grūti atjaunināt, jo neviens precīzi nezina, kādas integrācijas tās izmanto.
Šādā vidē pat plānota izmaiņa kļūst riskanta. IT komanda vai ārējais partneris tērē laiku nevis attīstībai, bet manuālai uzraudzībai, kļūdu novēršanai un neskaidru atkarību pārbaudei. Savukārt uzņēmuma vadība nesaņem skaidru atbildi uz vienkāršiem jautājumiem: cik izmaksā infrastruktūra, kur glabājas kritiskie dati un cik ilgi uzņēmums spētu strādāt pēc nopietna traucējuma.
Konsolidācija visvairāk dod uzņēmumiem, kuriem ir vairāki fiziski serveri ar zemu noslodzi, atsevišķi failu, grāmatvedības, lietojumprogrammu vai datubāzu serveri, kā arī infrastruktūra, kas veidojusies biroju pārvākšanās, apvienošanās vai straujas izaugsmes rezultātā. Tomēr maza serveru skaita gadījumā projekts ne vienmēr būs finansiāli pamatots. Ja viena sistēma ir stabila, izolēta un tās uzturēšanas izmaksas ir zemas, pārmaiņu risks var pārsniegt iespējamo ieguvumu.
Sāciet ar darba slodžu, nevis iekārtu izvērtēšanu
Kļūda ir sākt projektu ar jautājumu, kuru fizisko serveri nomainīt. Pareizais sākumpunkts ir uzņēmuma pakalpojumi un to nozīme darbībai. Jānoskaidro, kuras sistēmas nodrošina pārdošanu, ražošanu, klientu apkalpošanu, finanšu uzskaiti, dokumentu apriti un piekļuvi datiem. Katram pakalpojumam nepieciešams definēt pieļaujamo dīkstāves laiku un datu zuduma robežu.
Piemēram, failu arhīvs var pieļaut atjaunošanu nākamajā darba dienā, savukārt noliktavas sistēmas vai attālinātās piekļuves pakalpojuma dīkstāve pat dažas stundas var radīt tiešus zaudējumus. Šīs atšķirības nosaka, kādai jābūt mērķa videi, rezerves kopēšanai un avārijas atjaunošanas scenārijam.
Izvērtējumā jāapkopo serveru procesoru, atmiņas, disku un tīkla noslodze, taču ar tehniskajiem rādītājiem vien nepietiek. Būtiskas ir arī lietojumprogrammu licences, datu bāzu versijas, integrācijas ar trešo pušu risinājumiem, drošības prasības un personas datu apstrādes nosacījumi. Dažkārt novecojis serveris faktiski uztur vienu nelielu, bet kritisku integrāciju. To nedrīkst atklāt tikai migrācijas vakarā.
Pilnvērtīgs inventarizācijas posms parasti atbild uz četriem jautājumiem:
- kuri pakalpojumi ir kritiski un kuri ir novecojuši vai dublējas;
- kādas ir tehniskās un biznesa atkarības starp sistēmām;
- cik jaudas nepieciešams normālai darbībai un izaugsmei;
- kādi atjaunošanas mērķi jānodrošina katrai darba slodzei.
Šis darbs rada pamatu ne tikai konsolidācijai, bet arī precīzākam IT budžetam, drošības uzlabojumiem un vadības lēmumiem par sistēmām, kuras vairs nav lietderīgi uzturēt.
Kādu mērķa infrastruktūru izvēlēties
Visbiežākais konsolidācijas modelis ir virtualizācijas vide, kur vairākas izolētas virtuālās mašīnas darbojas uz kopīgas, pārvaldītas aparatūras. Tas ļauj efektīvāk izmantot resursus, ātrāk veidot jaunus serverus un vienkāršot rezerves kopēšanu. Taču virtualizācija pati par sevi negarantē nepārtrauktību. Vienam resursdatoram bez rezerves komponentēm var būt mazāks administrēšanas apjoms, bet tas vienlaikus koncentrē risku.
Uzņēmumam ar augstām pieejamības prasībām parasti nepieciešama vismaz divu resursdatoru vide, koplietota vai replikēta datu glabāšana, regulāri pārbaudītas rezerves kopijas un skaidri definēta atjaunošanas kārtība. Mazākai organizācijai var būt piemērotāks vienkāršāks risinājums ar kvalitatīvu rezerves kopēšanu un ātru atjaunošanu citā vidē. Pareizā izvēle ir atkarīga no dīkstāves cenas, nevis tikai no aparatūras cenas.
Daļu darba slodžu var izvietot publiskajā mākonī, daļu paturēt lokāli vai izvēlēties hibrīda modeli. Mākonis bieži ir piemērots mainīgai noslodzei, attālināta darba rīkiem un pakalpojumiem, kuriem vajadzīga ģeogrāfiska pieejamība. Savukārt lokāla infrastruktūra var būt pamatota specifiskām lietojumprogrammām, ļoti lieliem datu apjomiem vai situācijās, kur būtiska ir paredzama ilgtermiņa izmaksu struktūra.
Svarīgi neuzskatīt mākoni par automātisku konsolidācijas sinonīmu. Nepārvaldīta mākoņvide var radīt tikpat neskaidras izmaksas un piekļuves riskus kā nekontrolēts serveru parks. Arī tur nepieciešama arhitektūra, piekļuves pārvaldība, uzraudzība, rezerves kopijas un atbildības sadalījums.
Migrācija ir biznesa nepārtrauktības projekts
Labi sagatavota migrācija sākas ar secību, nevis ar tehnisku komandu izpildi. Vispirms parasti pārceļ mazāk kritiskas darba slodzes, lai pārbaudītu tīklu, autentifikāciju, rezerves kopiju darbību un uzraudzību. Pēc tam migrē sistēmas ar lielāku ietekmi, katrai nosakot apstiprinātu dīkstāves logu, atbildīgo personu un atkāpšanās plānu.
Atkāpšanās plāns ir īpaši svarīgs. Ja pēc pārcelšanas lietojumprogramma nedarbojas paredzētajā veidā, komandai jāspēj ātri atgriezt pakalpojumu iepriekšējā vidē vai aktivizēt rezerves scenāriju. Tas prasa ne vien tehniskas rezerves, bet arī savlaicīgu komunikāciju ar nodaļu vadītājiem, lietotājiem un ārējiem piegādātājiem.
Pēc katras pārcelšanas jātestē ne tikai servera pieejamība. Jāpārbauda lietotāju piekļuve, drukāšana, datu apmaiņa, plānotie uzdevumi, integrācijas, veiktspēja un žurnālu ieraksti. Īpaša uzmanība jāpievērš rezerves kopijām - veiksmīga kopijas izveide vēl nepierāda, ka dati būs atjaunojami vajadzīgajā laikā. Atjaunošanas testi ir vienīgais drošais pierādījums.
Izmaksas jāvērtē visā dzīves ciklā
Konsolidācija bieži samazina elektroenerģijas, dzesēšanas, aparatūras uzturēšanas un licencēšanas izmaksas. Tā var samazināt arī administrēšanas laiku, jo atjauninājumi, uzraudzība un rezerves kopijas tiek pārvaldītas centralizēti. Tomēr finanšu pamatojumā jāiekļauj ne tikai jaunās iekārtas vai mākoņa abonements.
Jāņem vērā migrācijas darbs, licences, datu pārvietošanas jauda, rezerves kopiju glabāšana, drošības rīki, garantijas un turpmākā pārvaldība. Dažos gadījumos lielākais ieguvums nav tiešs ietaupījums, bet paredzamība: mazāk neplānotu remontu, saprotams atjaunošanas process un skaidrāks izmaksu modelis nākamajiem trim līdz pieciem gadiem.
Īpaši piesardzīgi jāvērtē licencēšana. Konsolidētā vidē dažādu ražotāju nosacījumi var mainīties atkarībā no procesoru kodolu skaita, resursdatoru skaita vai piekļuves veida. Lēmums, kas sākotnēji izskatās lētāks, var kļūt dārgs, ja licencēšanas prasības tiek pārbaudītas pārāk vēlu.
Pārvaldība nosaka ilgtermiņa rezultātu
Pēc migrācijas projekts nav beidzies. Konsolidētā vide jākontrolē ar regulāru uzraudzību, kapacitātes pārskatīšanu, ielāpu pārvaldību un pārbaudītiem avārijas atjaunošanas testiem. Ja jaunā vide netiek pārvaldīta disciplinēti, pēc dažiem gadiem tajā atkal parādās neizmantotas virtuālās mašīnas, neskaidras piekļuves tiesības un liekas izmaksas.
Uzņēmumiem bez plašas iekšējās IT komandas šeit noder ārējs partneris, kas apvieno ikdienas atbalstu ar arhitektūras pārraudzību. KSK IT pieeja ir vērtēt infrastruktūru kā uzņēmuma darbības pamatu: ar dokumentētām atbildībām, uzraudzāmiem riskiem un plānu, kas saista tehniskās izmaiņas ar biznesa prioritātēm.
Laba konsolidācija nepadara infrastruktūru vienkāršu tikai IT speciālistam. Tā padara uzņēmumu prognozējamāku vadībai - ir saprotams, kas uztur kritiskos pakalpojumus, kā tie tiks atjaunoti un kā infrastruktūra pielāgosies nākamajam izaugsmes posmam.
