7 uzņēmumu kiberdrošības tendences 2026

Kiberdrošības incidents mazam vai vidējam uzņēmumam reti sākas ar dramatisku sistēmu uzlaušanu. Biežāk tas ir viens apstiprināts viltots maksājums, nozagta Microsoft 365 piekļuve, neuzraudzīta attālinātā darba ierīce vai dublējums, kuru krīzes brīdī nav iespējams atjaunot. Uzņēmumu kiberdrošības tendences 2026 rāda skaidru virzienu: uzbrucēji arvien precīzāk izmanto ikdienas biznesa procesus, bet uzņēmumiem jāveido ne tikai tehniska aizsardzība, bet arī vadības kontrole pār riskiem.

Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tas nenozīmē nepieciešamību veidot lielu iekšējo drošības nodaļu. Tas nozīmē skaidri noteikt atbildību, pārskatīt kritiskos procesus un nodrošināt, ka infrastruktūra, lietotāji un atjaunošanas plāni tiek pārvaldīti nepārtraukti.

1. Mākslīgais intelekts pastiprina krāpniecību, ne tikai aizsardzību

2026. gadā mākslīgais intelekts vairs nav tikai produktivitātes rīks. Tas ļauj krāpniekiem ātri sagatavot ticamus e-pastus latviešu, angļu un krievu valodā, pielāgot tos konkrētiem piegādātājiem un imitēt uzņēmuma vadītāju rakstības stilu. Balss un video viltojumi arī kļūst pieejamāki, tādēļ steidzams zvans par maksājuma veikšanu vairs nav pietiekams pamats rīcībai.

Tehniska e-pasta filtrēšana paliek būtiska, taču tā viena pati problēmu neatrisina. Drošākā pieeja ir procesu kontrole: maksājumu rekvizītu maiņu apstiprina pa neatkarīgu saziņas kanālu, nestandarta maksājumiem ir otrās personas apstiprinājums, un piekļuves pieprasījumi netiek apstrādāti tikai uz e-pasta pamata.

Vadībai jāpieņem, ka pārliecinošs ziņojums var būt viltots. Šis princips ir vienkāršs, bet tas būtiski samazina biznesa e-pasta kompromitācijas risku.

2. Identitāte kļūst par galveno drošības perimetru

Uzņēmuma dati vairs neatrodas tikai birojā vai vienā serverī. Tie atrodas mākoņpakalpojumos, darbinieku datoros, mobilajās ierīcēs un partneru sistēmās. Tādēļ tradicionālais priekšstats par aizsargātu biroja tīklu vairs nav pietiekams. Ja uzbrucējs iegūst lietotāja paroli un piekļūst e-pastam vai failu glabātuvei, atrašanās vietai ir mazāka nozīme.

Daudzfaktoru autentifikācija 2026. gadā ir pamata prasība, nevis papildu drošības slānis. Tomēr arī tā jāievieš pareizi. Vienreizējie kodi īsziņās ir labāki nekā tikai parole, bet pret modernām krāpniecības metodēm efektīvāka ir autentifikācijas lietotne, drošības atslēga vai paroles neizmantojoša piekļuve.

Īpaša uzmanība jāvelta administratoru kontiem, finanšu sistēmu lietotājiem un vadības komandai. Šiem kontiem jābūt atsevišķi pārvaldītiem, ar minimāli nepieciešamajām tiesībām un regulāri pārskatītu piekļuvi. Darbinieks, kurš mainījis amatu vai pametis uzņēmumu, nedrīkst saglabāt vecās privilēģijas tikai tāpēc, ka neviens nav pamanījis kontu pārvaldības nepilnību.

3. Uzņēmumu kiberdrošības tendences 2026: piegādātāju risks kļūst redzamāks

Lielākā daļa uzņēmumu paļaujas uz ārējiem grāmatvežiem, mākoņplatformām, programmatūras piegādātājiem, loģistikas partneriem un IT pakalpojumu sniedzējiem. Šī ekosistēma palīdz augt, bet vienlaikus paplašina riska virsmu. Uzņēmumam var būt laba iekšējā aizsardzība, taču incidents pie partnera joprojām var apturēt rēķinu apriti, klientu apkalpošanu vai piekļuvi datiem.

Praktisks risinājums nav prasīt katram piegādātājam simtiem drošības dokumentu. Svarīgāk ir noteikt, kuri partneri apstrādā sensitīvus datus, kuriem ir attālināta piekļuve sistēmām un kuru darbības pārtraukums radītu tūlītēju biznesa ietekmi. Tieši šiem partneriem jāizvirza skaidras prasības par piekļuves pārvaldību, incidentu ziņošanu, datu glabāšanu un atjaunošanas iespējām.

Līgumos jābūt skaidrībai par to, kas notiek incidenta laikā. Cik ātri partneris ziņos? Kurš pieņem lēmumus? Vai uzņēmums var saņemt savus datus un turpināt darbu, ja pakalpojuma sniedzējs nav pieejams? Šie jautājumi ir būtiski arī IT auditos, iegādes darījumos un uzņēmuma izaugsmes posmos.

4. Dublējums tiek vērtēts pēc atjaunošanas, nevis pēc tā esamības

Daudzi uzņēmumi uzskata, ka tiem ir dublējumi, jo sistēma katru nakti veic kopiju. Taču kiberdrošības incidents pārbauda ko citu: vai dublējums ir pasargāts no uzbrucēja, vai dati ir pilnīgi un cik ātri tiešām iespējams atjaunot kritiskās sistēmas.

Izspiedējvīrusi arvien biežāk mēģina atrast un dzēst vai šifrēt arī rezerves kopijas. Tāpēc nepieciešamas izolētas vai nemaināmas kopijas, atsevišķi piekļuves konti dublējumu pārvaldībai un regulāri atjaunošanas testi. Dublējums, kas nav pārbaudīts, ir pieņēmums, nevis darbības nepārtrauktības garantija.

Atjaunošanas mērķiem jābūt sasaistītiem ar biznesa prioritātēm. Uzņēmumam nav obligāti jāatjauno viss vienlaikus. Pirmajās stundās būtiskākas var būt e-pasta sistēmas, klientu pasūtījumi, grāmatvedība vai ražošanas vadība. Vadībai jāspēj nosaukt, cik ilgu dīkstāvi katra kritiskā funkcija var pieļaut un kādu datu zudumu tā var pieņemt. No tā izriet gan tehniskais risinājums, gan nepieciešamais budžets.

5. Mākoņdrošība prasa konfigurācijas disciplīnu

Mākoņpakalpojumi samazina daļu infrastruktūras sloga, taču neatceļ uzņēmuma atbildību. Biežs incidents nav pašas platformas uzlaušana, bet nepareizi konfigurēta piekļuve, pārāk plašas koplietošanas tiesības vai konts bez pietiekamas aizsardzības.

Īpaši jāuzrauga failu koplietošana, ārējo viesu piekļuve, lietotņu integrācijas un administratīvo tiesību piešķiršana. Automatizācijas un mākslīgā intelekta rīki var būt lietderīgi, bet pirms to ieviešanas jāizvērtē, kādi dati tiem tiek nodoti, kur šie dati tiek apstrādāti un vai darbinieki saprot pieņemamas lietošanas robežas.

Te neder visiem vienāds noteikumu kopums. Pārdošanas komandai var būt pamatota vajadzība ātri koplietot materiālus ar klientiem, savukārt finanšu vai personāla dokumentiem vajadzīga stingrāka piekļuves kārtība. Drošība ir efektīva tad, ja tā aizsargā procesu, nevis paralizē darbu.

6. Regulējums palielina vadības atbildību

Eiropas Savienībā kiberdrošība aizvien vairāk kļūst par uzņēmuma pārvaldības jautājumu. NIS2 prasības, datu aizsardzības pienākumi un klientu vai partneru drošības novērtējumi liek organizācijām pierādīt, ka riski tiek pārvaldīti sistemātiski. Pat ja konkrētais uzņēmums formāli neietilpst regulējuma darbības jomā, tā klienti, apdrošinātāji vai lielie partneri var prasīt līdzvērtīgus drošības apliecinājumus.

Tas nenozīmē dokumentu radīšanu dokumentu dēļ. Pārvaldāma pieeja sākas ar aktuālu IT aktīvu uzskaiti, risku novērtējumu, piekļuves politiku, incidentu rīcības kārtību un regulāru pārskatu vadībai. Īpašniekiem un valdei jāredz ne tikai tehniskie incidenti, bet arī atvērtie riski, atjaunošanas gatavība un lēmumi, kuriem vajadzīgs finansējums.

Ārējs IT vadības partneris šeit var dot praktisku vērtību, jo palīdz savienot tehniskos pasākumus ar biznesa prioritātēm. KSK IT pieejā tas nozīmē skatīt infrastruktūru, rezerves kopijas, piekļuves un riskus kā vienotu vadības sistēmu, nevis nesaistītu rīku kopumu.

7. Drošības operācijas pāriet no reakcijas uz nepārtrauktu uzraudzību

Uzbrucēji neievēro darba laiku, bet daudzi mazie uzņēmumi drošības jautājumus pārbauda tikai pēc incidenta vai ikgadējā audita laikā. 2026. gadā šāda pieeja kļūst dārga. Īpaši svarīga ir savlaicīga noviržu pamanīšana: neparasta pieslēgšanās, masveida failu lejupielāde, aizdomīga pārsūtīšanas kārtula e-pastā vai pēkšņi piešķirtas administratora tiesības.

Nepārtraukta uzraudzība nenozīmē, ka katram uzņēmumam jāveido savs drošības operāciju centrs. Atkarībā no riska līmeņa to var nodrošināt ar pārvaldītiem rīkiem, centralizētiem žurnāliem, regulāriem ievainojamību pārskatiem un skaidru eskalācijas kārtību. Būtiski ir zināt, kurš reaģēs, kādos termiņos un kam ir pilnvaras pieņemt lēmumus ārpus darba laika.

Labākais sākumpunkts nav dārgākā drošības platforma. Tas ir godīgs jautājums par uzņēmuma kritiskākajiem procesiem: kas apstāsies pirmais, ja piekļuve datiem pazudīs, un vai atbildīgie cilvēki zina, ko darīt jau pirmajās 30 minūtēs? Atbilde uz šo jautājumu bieži nosaka vērtīgākos nākamos ieguldījumus.