Kā izvēlēties labākos uzņēmuma ugunsmūrus

Ja uzņēmuma tīkls apstājas ransomware uzbrukuma, neveiksmīga attālinātās piekļuves iestatījuma vai interneta pieslēguma pārslodzes dēļ, problēma nav tikai tehniska. Tā skar klientu apkalpošanu, rēķinu izrakstīšanu, ražošanu, reputāciju un vadības spēju prognozēt riskus. Labākie uzņēmuma ugunsmūri nav tie, kuriem specifikācijā ir visgarākais funkciju saraksts. Tie ir risinājumi, kas atbilst uzņēmuma riskam, darba slodzei un spējai tos konsekventi pārvaldīt.

Mazā un vidējā uzņēmumā ugunsmūris bieži vien kļūst par galveno robežu starp iekšējo infrastruktūru un internetu. Taču robeža pati par sevi nepasargā, ja tā nav pareizi izveidota, uzraudzīta un regulāri pārskatīta. Tāpēc izvēle sākas nevis ar zīmolu, bet ar jautājumu: ko uzņēmumam ir jāaizsargā un cik ilgi tas var atļauties būt bez piekļuves kritiskajām sistēmām?

Labākie uzņēmuma ugunsmūri sākas ar riska izvērtējumu

Ugunsmūris kontrolē datu plūsmu starp tīkliem un pieņem lēmumus, kuri savienojumi ir atļauti, kuri jāierobežo un kuri jābloķē. Uzņēmuma vidē ar to nepietiek. Nepieciešama arī lietotāju, lietojumprogrammu, ierīču un aizdomīgas uzvedības redzamība.

Pirms izvēlēties platformu, vadībai un IT atbildīgajiem jāvienojas par reālo vidi. Cik darbinieku strādā birojā un attālināti? Vai tiek izmantotas mākoņplatformas, piemēram, Microsoft 365, grāmatvedības sistēmas vai klientu dati ārējā datu centrā? Vai uzņēmumā ir ražošanas iekārtas, noliktavu skeneri, videonovērošana, viesu Wi-Fi vai partneru attālināta piekļuve? Katra no šīm situācijām palielina prasības pret segmentāciju, pieslēgumu stabilitāti un drošības politiku.

Svarīgs ir arī zaudējumu scenārijs. Uzņēmumam, kuram interneta pārrāvums nozīmē tikai īslaicīgu neērtību, būs citas prasības nekā uzņēmumam, kas pieņem pasūtījumus, apkalpo klientus vai vada loģistiku tiešsaistē. Ja dīkstāve maksā simtiem vai tūkstošiem eiro stundā, jāvērtē ne vien aizsardzības funkcijas, bet arī rezerves interneta pieslēgums, augstā pieejamība un ātras aizvietošanas iespējas bojājuma gadījumā.

Kādas funkcijas uzņēmumam patiešām ir vajadzīgas

Ar tradicionālu portu bloķēšanu vairs nepietiek. Lielākā daļa uzņēmumu izmanto šifrētu datplūsmu un mākoņpakalpojumus, tādēļ drošības risinājumam jāspēj atpazīt ne tikai portu, bet arī lietojumprogrammu, lietotāju un draudu pazīmes.

Praktiskā izvērtējumā īpaša uzmanība jāpievērš vairākām funkcijām:

• Nākamās paaudzes ugunsmūrim jeb NGFW, kas nodrošina lietojumprogrammu kontroli, ielaušanās mēģinājumu novēršanu un detalizētākas drošības politikas.
• Drošai attālinātajai piekļuvei, izmantojot VPN vai modernāku piekļuves modeli ar daudzfaktoru autentifikāciju un lietotāju tiesību kontroli.
• Tīkla segmentācijai, kas nošķir, piemēram, viesu Wi-Fi, biroja datorus, serverus, telefoniju un ražošanas ierīces. Tas ierobežo uzbrukuma izplatību pēc sākotnēja incidenta.
• Tīmekļa un DNS aizsardzībai, kas samazina iespēju lietotājiem atvērt ļaunprātīgas vietnes vai sazināties ar zināmiem kaitnieciskas programmatūras resursiem.
• Žurnāliem, brīdinājumiem un pārskatiem, lai IT komanda vai ārējais pakalpojuma sniedzējs varētu savlaicīgi pamanīt novirzes un pamatot vadībai pieņemtos lēmumus.

Ne katrai organizācijai jāaktivizē visas funkcijas maksimāli stingrā režīmā. Piemēram, pilna šifrētās datplūsmas pārbaude var būt nepieciešama paaugstināta riska vidē, taču tā rada lielāku slodzi uz iekārtu un prasa rūpīgu izņēmumu pārvaldību. Neprecīza ieviešana var radīt lēnāku darbu vai traucēt atsevišķām biznesa lietotnēm. Drošības politika ir jābalsta uzņēmuma darbības vajadzībās, nevis tikai teorētiskā maksimālajā aizsardzībā.

Veiktspēja jāvērtē ar ieslēgtām drošības funkcijām

Viena no biežākajām kļūdām ir iekārtas izvēle pēc norādītā ugunsmūra caurlaidības ātruma. Ražotāju specifikācijās šis rādītājs bieži attiecas uz vienkāršu datplūsmas filtrēšanu. Reālā situācija mainās, kad tiek ieslēgta ielaušanās novēršana, pretvīrusu pārbaude, tīmekļa filtrēšana, VPN un šifrētās datplūsmas inspekcija.

Tāpēc jāsalīdzina caurlaidība tieši ar tām funkcijām, kuras plānots izmantot. Jāņem vērā arī lietotāju skaits, vienlaicīgo VPN savienojumu daudzums, starp filiālēm pārsūtāmie dati un interneta pieslēguma attīstības plāni nākamajiem trim līdz pieciem gadiem. Iekārta, kas šodien ir pietiekama, bet pēc gada kļūst par tīkla šaurāko vietu, rada dubultas ieviešanas izmaksas.

Zīmols ir svarīgs, bet ekosistēma ir svarīgāka

Tirgū ir vairāki uzticami uzņēmumu ugunsmūru ražotāji, tostarp Fortinet, Sophos, Palo Alto Networks, Cisco un WatchGuard. Katram ir savas stiprās puses: dažiem plašāka integrācija ar galapunktu aizsardzību, citiem izteiktāka centralizēta pārvaldība, augstāka draudu analītikas detalizācija vai pieejamāks risinājums mazākām filiālēm.

Tomēr uzņēmumam nav jāpērk populārākais nosaukums tikai tāpēc, ka to izmanto lielāks konkurents. Pareizais jautājums ir, vai risinājumu var uzturēt jūsu komanda vai uzticamais ārējais partneris. Vai licences ir saprotamas un prognozējamas? Vai iespējams centralizēti pārvaldīt vairākas atrašanās vietas? Vai konfigurāciju, žurnālus un rezerves kopijas var pārbaudīt audita vai incidenta laikā?

Īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem pārvaldāmība bieži ir nozīmīgāka par ekskluzīvu funkciju, kas paliek neizmantota. Labi uzturēts vidējas klases risinājums parasti dod vairāk vērtības nekā tehniski sarežģīta platforma bez regulāriem atjauninājumiem, licences uzraudzības un incidentu procesa.

Ieviešana nosaka, vai ieguldījums dos rezultātu

Ugunsmūra iegāde nav vienreizējs pirkums. Tā ir darbības drošības procesa daļa. Ieviešanas laikā jāizveido tīkla karte, jānosaka sistēmu un lietotāju piekļuves, jānodala kritiskie resursi un jāapstiprina, kurš ir atbildīgs par izmaiņām.

Pārāk plašas atļaujas ir viens no izplatītākajiem riskiem. Noteikums “atļaut visu no iekšējā tīkla” var šķist ērts, taču tas padara vieglāku ļaunprogrammatūras pārvietošanos un apgrūtina incidenta analīzi. Savukārt pārmērīgi stingri noteikumi bez testēšanas var bloķēt biznesa procesus. Līdzsvaru panāk ar dokumentētu piekļuves modeli, pakāpenisku ieviešanu un pārskatāmiem izņēmumiem.

Pēc ieviešanas nepieciešama regulāra pārvaldība. Tā ietver programmatūras atjauninājumus, licenču termiņu kontroli, konfigurācijas rezerves kopijas, drošības žurnālu pārskatīšanu un lietotāju piekļuves auditu. Vēlams periodiski pārbaudīt arī to, vai VPN lietotājiem joprojām ir vajadzīgās tiesības un vai vecie, īslaicīgi atvērtie noteikumi nav palikuši aktīvi.

Ugunsmūris nav katastrofu atkopšanas plāns

Pat kvalitatīvs ugunsmūris negarantē, ka incidents nenotiks. E-pasta pikšķerēšana, nozagtas paroles, neievainojamu sistēmu trūkums vai kļūdaina darbinieka rīcība var apiet tīkla perimetra aizsardzību. Tādēļ ugunsmūrim jādarbojas kopā ar galapunktu aizsardzību, daudzfaktoru autentifikāciju, rezerves kopijām, piekļuves pārvaldību un pārbaudītu katastrofu atkopšanas plānu.

Vadības līmenī tas nozīmē skaidru atbildi uz diviem jautājumiem: kā uzņēmums pamanīs incidentu, un kā tas atjaunos kritiskos pakalpojumus? Ja uz šiem jautājumiem nav dokumentētas atbildes, ugunsmūris ir tikai viena aizsardzības detaļa, nevis kontrolēta drošības sistēma.

Kā pieņemt lēmumu bez pārmaksas

Iepirkuma procesā ir lietderīgi salīdzināt ne tikai sākotnējo iekārtas cenu, bet kopējās izmaksas trīs līdz piecu gadu periodā. Tajās ietilpst drošības abonementi, atbalsts, ieviešana, iespējamās rezerves iekārtas, pārvaldība un personāla laiks. Lētāks risinājums ar sarežģītu licencēšanu vai nepietiekamu atbalstu var kļūt dārgāks jau pirmajā nopietnajā incidentā.

Pirms gala lēmuma jāvienojas par pieņemšanas kritērijiem: nepieciešamo veiktspēju, attālināto lietotāju skaitu, segmentācijas prasībām, žurnālu glabāšanas periodu, atbildību par uzraudzību un rīcību ārpus darba laika. Šāds ietvars ļauj izvērtēt piedāvājumus pēc biznesa rezultāta, nevis tikai pēc tehnisku terminu daudzuma.

KSK IT praksē ugunsmūra izvēle tiek skatīta kopā ar infrastruktūras pārvaldību, rezerves kopijām un darbības nepārtrauktības prasībām. Tieši šāda pieeja palīdz nepieņemt izolētu pirkuma lēmumu, kas vēlāk rada jaunus riskus citā IT vidē.

Labs ugunsmūris ir tas, kuru uzņēmums spēj uzturēt disciplinēti arī pēc ieviešanas projekta beigām. Izvēlieties nevis iespaidīgāko specifikāciju, bet risinājumu, kas dod vadībai redzamību, darbiniekiem drošu darba vidi un uzņēmumam reālu spēju turpināt darbu arī tad, kad notiek neparedzētais.