Darba laiks
Darba dienas: 08.30 - 17.00
Mūsu e-pasts
info@ksk-it.eu
Zvaniet
+371 20 724 272
lv
AUTORIZĀCIJA
Sākums > Blogs > IT abonements vai iekšējais administrators?

Blogs

IT abonements vai iekšējais administrators?

IT abonements vai iekšējais administrators?

Ja viens IT administrators dodas atvaļinājumā, saslimst vai vienlaikus risina vairākus incidentus, uzņēmums ātri saprot, cik daudz darbības risku koncentrējas vienā cilvēkā. Tāpēc jautājums IT abonements vai iekšējais administrators nav tikai par ikmēneša izmaksām. Tas ir lēmums par pieejamību, atbildību, kiberdrošību un uzņēmuma spēju turpināt darbu situācijās, kurās tehnoloģijas nedrīkst apstāties.

Mazā un vidējā uzņēmumā iekšējais administrators bieži ir uzticams cilvēks, kurš pārzina kolēģus, sistēmas un ikdienas nianses. Savukārt IT abonements nodrošina komandas kompetenci, strukturētus procesus un paredzamu pakalpojuma modeli. Neviens no risinājumiem nav automātiski pareizs visiem. Izšķiroši ir uzņēmuma riski, izaugsmes plāni un prasības pret IT vadību.

IT abonements vai iekšējais administrators?

Ko uzņēmums patiesībā iegādājas?

Salīdzinot abas pieejas, kļūda ir skatīties tikai uz algu pret abonēšanas maksu. Iekšējais administrators ir darbinieks ar noteiktu darba laiku, kompetences robežām un pieejamību. IT abonements ir pārvaldīts pakalpojums, kurā uzņēmums parasti saņem atbalsta procesu, incidentu uzraudzību, dokumentāciju, piekļuvi dažādiem speciālistiem un regulāru infrastruktūras pārskatīšanu.

Iekšējā speciālista stiprā puse ir konteksts. Viņš zina, kā konkrētā noliktava strādā rīta maiņā, kuras finanšu sistēmas atskaites ir kritiskas mēneša beigās un kuri darbinieki izmanto specifisku programmatūru. Šīs zināšanas ir vērtīgas, īpaši uzņēmumos ar sarežģītiem iekšējiem procesiem vai nestandarta ražošanas vidi.

Tomēr viens cilvēks reti vienlaikus ir drošības eksperts, mākoņinfrastruktūras arhitekts, tīklu administrators, rezerves kopiju speciālists un stratēģiskais IT vadītājs. Ja uzņēmumam vajadzīga kompetence vairākās jomās, abonementa modelis bieži samazina atkarību no viena resursa.

IT abonements vai iekšējais administrators: izmaksu salīdzinājums

Pilna laika IT administratora izmaksas neveido tikai bruto alga. Jāņem vērā nodokļi, apmācības, sertifikācija, darba vieta, programmatūra, atvaļinājumi, aizvietošana un risks, ka būtiskas zināšanas paliek tikai viņa pierakstos vai atmiņā. Ja speciālists aiziet, uzņēmumam var nākties paralēli meklēt jaunu darbinieku un atjaunot dokumentāciju, kamēr incidenti turpinās.

IT abonementam parasti ir skaidrāka ikmēneša cena un definēts pakalpojuma apjoms. Tas palīdz finanšu plānošanā, jo atbalsts, profilakse un regulāras pārbaudes netiek iegādātas tikai tad, kad sistēma jau ir atteikusies darboties. Taču arī šeit nepieciešama disciplīna: līgumā jābūt skaidram, kas ir iekļauts, kādi ir reakcijas laiki, kā tiek apstrādāti ārpusplāna projekti un kuri pakalpojumi ir papildu maksas.

Lētākais modelis ne vienmēr rada zemākās kopējās izmaksas. Vienas dienas dīkstāve pārdošanas, loģistikas vai klientu apkalpošanas sistēmās var izmaksāt vairāk nekā gada laikā ietaupītā starpība uz IT pakalpojumu. Tāpēc izmaksas jāvērtē kopā ar dīkstāves cenu, datu zuduma risku un vadības laiku, kas tiek patērēts problēmu koordinēšanai.

Pieejamība un nepārtrauktība ir atšķirīgi jēdzieni

Iekšējais administrators var būt ļoti atsaucīgs, taču viņš nevar būt pieejams visu diennakti, 365 dienas gadā. Ja uzņēmums strādā vairākās maiņās, apkalpo klientus ārvalstīs vai paļaujas uz attālinātu piekļuvi, jāparedz, kas notiek ārpus darba laika. Nepietiek ar solījumu, ka kāds vajadzības gadījumā pacels telefonu.

Pārvaldīta IT pakalpojuma priekšrocība ir komandas modelis. Incidentu var pārņemt cits speciālists, dokumentācija nav viena darbinieka īpašums, un atbalsta procedūras tiek veidotas atkārtojami. Tas ir īpaši nozīmīgi pēc kiberdrošības incidenta, interneta pieslēguma problēmām vai servera kļūmes, kad ātras un koordinētas darbības nosaka, cik ilgi uzņēmums nespēj strādāt.

Tomēr abonements nedrīkst kļūt par formālu biļešu sistēmu bez biznesa izpratnes. Pakalpojuma sniedzējam ir jāzina, kuras sistēmas ir kritiskas, kāda ir pieļaujamā dīkstāve un kam uzņēmumā ir tiesības pieņemt lēmumus incidenta laikā. Bez šīs informācijas arī tehniski kompetenta komanda var rīkoties pārāk lēni vai nepareizā prioritātē.

Drošība prasa procesu, nevis tikai pieredzi

Kiberdrošībā visbīstamākā situācija bieži nav pilnīgs kompetences trūkums, bet neregulāra pārvaldība. Neuzstādīti atjauninājumi, nepārbaudītas rezerves kopijas, koplietotas paroles un nekontrolētas administratora tiesības sākumā neizraisa redzamas problēmas. Tās kļūst redzamas pēc šifrējoša vīrusa, datu noplūdes vai neveiksmīgas sistēmas atjaunošanas.

Iekšējais administrators var nodrošināt augstu drošības līmeni, ja uzņēmums viņam dod laiku preventīviem darbiem, budžetu nepieciešamajiem risinājumiem un skaidru vadības atbalstu. Praksē šāds speciālists bieži tiek iesaistīts ikdienas lietotāju jautājumos un steidzamos uzdevumos, tāpēc auditi, piekļuves pārskatīšana un katastrofu atkopšanas testi tiek atlikti.

IT abonementa modelī drošības darbības var tikt iekļautas regulārā pārvaldības ritmā: ievainojamību novēršana, rezerves kopiju kontrole, piekļuves tiesību pārskatīšana, iekārtu uzraudzība un incidentu procedūru uzturēšana. Taču vadībai jāpārliecinās, ka šīs darbības ir reālas un izmērāmas, nevis tikai vispārīgs solījums par “drošu IT”. Pieprasiet pārskatus, risku sarakstu, prioritātes un skaidri fiksētu atbildību.

Kad iekšējais administrators ir pamatota izvēle?

Pilna laika speciālists ir loģisks risinājums, ja IT vide ir liela, tehniski specifiska un katru dienu prasa klātbūtni. Piemēram, ražošanas uzņēmumā ar industriālajām sistēmām, daudzām darba vietām un lokāli pārvaldītu infrastruktūru iekšējais administrators var būt operacionāli nepieciešams.

Tas ir pamatoti arī tad, ja uzņēmumā regulāri notiek digitālie projekti, ir plaša programmatūras izstrāde vai IT funkcija pati par sevi rada konkurences priekšrocību. Šādā gadījumā jautājums nav par ārpakalpojuma aizvietošanu ar vienu darbinieku. Drīzāk jāizveido iekšēja komanda ar pietiekamu kapacitāti, procesu dokumentāciju un aizvietojamību.

Pat šādos uzņēmumos ārējais partneris var sniegt vērtību konkrētās kompetencēs: neatkarīgā IT auditā, rezerves kopiju un katastrofu atkopšanas novērtēšanā, infrastruktūras projektos vai ārēja IT direktora līmeņa skatījumā. Iekšējā komanda un ārējais partneris nav pretmeti, ja atbildības ir definētas precīzi.

Kad abonements dod lielāku biznesa vērtību?

IT abonements bieži ir piemērotāks uzņēmumiem ar 20 līdz 250 darbiniekiem, kuriem vajadzīgs stabils atbalsts, bet nav ekonomiski pamatoti uzturēt vairākus šauras specializācijas speciālistus. Šajā modelī vadība iegūst ne tikai palīdzības dienestu, bet arī regulāru pārskatu par riskiem, attīstības prioritātēm un infrastruktūras stāvokli.

Tas ir īpaši noderīgi izaugsmes un pārmaiņu posmos: atverot jaunu biroju, pārceļot sistēmas uz mākoni, iegādājoties citu uzņēmumu, ieviešot hibrīddarbu vai sakārtojot IT vidi pirms audita. Šādos brīžos ikdienas lietotāju atbalsts vien nav pietiekams. Nepieciešama spēja vienlaikus pieņemt arhitektūras, drošības un budžeta lēmumus.

KSK IT praksē efektīvākais modelis nereti ir skaidri pārvaldīta ārējā komanda, kas nodrošina ikdienas atbalstu un piesaista stratēģisku IT vadību tad, kad jālemj par investīcijām, riskiem vai infrastruktūras virzienu. Uzņēmums neuztur dārgu kompetenču rezervi, bet saglabā piekļuvi tai tad, kad tā patiešām nepieciešama.

Kā pieņemt lēmumu bez pieņēmumiem?

Sāciet nevis ar jautājumu, kurš variants ir lētāks, bet ar trīs praktiskiem jautājumiem. Cik ilgi uzņēmums var strādāt bez e-pasta, grāmatvedības, ERP vai failu piekļuves? Vai kritiskās zināšanas un piekļuves ir dokumentētas tā, lai tās var pārņemt cits cilvēks? Un vai vadība regulāri saņem skaidru priekšstatu par IT riskiem un prioritātēm?

Ja uz šiem jautājumiem nav pārliecinošas atbildes, vispirms ir jāizveido pārvaldības pamats: infrastruktūras inventārs, piekļuves kārtība, rezerves kopiju pārbaude, incidentu atbildības un attīstības plāns. Tikai tad var objektīvi salīdzināt personāla izmaksas ar abonementa pakalpojumu.

Labs lēmums nerada tikai mazāk biļešu IT atbalsta sistēmā. Tas dod vadībai pārliecību, ka uzņēmuma tehnoloģijas ir pārvaldītas arī tad, kad notiek kas neplānots - un ka IT spēj atbalstīt nākamo biznesa soli, nevis to aizkavēt.